2012/11/17

Intervija ar zviedru gotiskā metālroka grupu Myrah

Autore: Evita Hofmane

Trešdien, 21. novembrī, Jelgavā, klubā Melno Cepurīšu Balerija un 22. novembrī Rīgā, klubā A Nice Place savas „My Deliverance” Baltijas koncerttūres ietvaros uzstāsies zviedru gothic rock/metal grupa Myrah. Neklātienes intervijā Myrah līderis, ģitārists un vokālists Patriks Esmans vēsta par grupas nesen iznākušo albumu „My Deliverance”, nākotnes iecerēm un sniedz savu skatījumu par virkni gotiski-episki-eksistenciāliem jautājumiem.    

Kā Tu raksturotu savu grupu cilvēkam, kurš neko nezina par Myrah?
Myrah ir goth rock/metal grupa ar dinamisku, smagu un melodisku skanējumu, kas paliks atmiņā uz ilgu laiku.


Šā gada augustā Myrah uzsāka sadarbību ar Somijas ierakstu kompāniju Inverse Records. Kādas ir jūsu nākotnes ieceres šajā kontekstā?
Jā, tas tiesa. Ierakstu kompānija Inverse Records ir paveikusi lielu darbu, lai izdotu mūsu albumu. Šobrīd strādājam pie jaunu dziesmu sacerēšanas nākošajam albumam. Iespējams, sākotnēji albums tiks laists klajā digitālā veidā. Fiziskā veidolā tas varētu tikt izdots ne ātrāk kā nākošā gada beigās. Laiks rādīs. Patlaban mēs koncentrējam savu uzmanību uz 3-4 jaunajām dziesmām un Baltijas koncerttūri.

Myrah nesen klajā nāca albums „My Deliverance”. Kas šobrīd notiek radošajā jomā?
 „My Deliverance” ir mūsu labākais veikums, tiesa, pēc ieraksta veikšanas mūzikā  vienmēr dzirdu vietas, ko gribētu mainīt, ja to rakstītu vēlreiz. Taču tas nozīmē, ka jaunais albums būs vēl labāks. Jaunās dziesmas, ko esmu sarakstījis, ir nedaudz smagākas, ar progresīvāku skanējumu, tāpēc nākošais albums būs daudzpusīgāks. Turpināšu cītīgi strādāt pie vokāla un harmonijām. Mēs esam atraduši savu skanējumu, tas tikai nedaudz jāpilnveido, jāpadara raupjāks un tad ieraksti būs vienkārši graujoši.

Kādas ir galvenās atšķirības starp Myrah debijas albumu „Six Feet Down” un „My Deliverance”?
Albums ir daudzpusīgāks un, salīdzinot ar iepriekšējiem ierakstiem, mēs pie tā arī strādājām cītīgāk. Dziesmas ir nedaudz garākas, episkākas un smagākas, ja salīdzina ar debijas albumu „Six Feet Down”. Un tajā, manuprāt, ir vairāk atmiņā paliekošu dziesmu.

Kāda ir albuma galvenā ideja?
Albumā ir divas galvenās tēmas. Viena ir par cilvēku, kurš ir zaudējis visu un jūtas drausmīgi. Otra tēma ir par to, ka mūsu mātei Zemei klājas ļoti nelāgi un mēs – cilvēki –mokām to ar savu alkatību un mēsliem; par to, ka mums ir jādomā, pirms nav par vēlu. Mēs esam egoistiskākā un destruktīvākā suga Visumā, tā kā īstenībā varbūt mums vairs nav nekādu cerību.    

Vai esi domājis par vijolnieka un vijoles kā reālu vienību iekļaušanu Myrah mūzikā?
Jā, man ļoti patīk vijoles un čella skanējums. Tas daudzviet dzirdams „My Deliverance” albumā un mēs to turpināsim izmantot arī dziesmās, kas taps nākotnē. Mēs domājam par īsta vijolnieka iekļaušanu grupas sastāvā, tas būtu lieliski.

 Kā Tu uztver kritiku? Katra dziesma ir mazs mikrokosmoss un ja esi tā radītājs, varbūt nav viegli ļaut kādam citam to kritizēt pat ja tas būtu grupas biedrs?
Ja paraugos pagātnē, tad dzirdēt kritiku par mūziku, ko biju sacerējis, škita grūtāk. Bet šobrīd man pat patīk uzklausīt citu viedokļus un esmu vienmēr gatavs izmēģināt kaut ko jaunu, kad grupas dalībnieki nāk klajā ar savām idejām. Kopā mēs nonākam pie galarezultāta, kas ir tīkams visiem. Grupas biedru paustie viedokļi sniedz man idejas dziesmu radīšanai nākotnē.

Jūs esat spēlējuši dažādās valstīs. Pastāsti par interesantāko koncertu: vietu, kur tas notika, laiku un publiku.
O, mēs šobrīd esam nospēlējuši tik daudz lieliskus koncertus...! Vācijā vienmēr ir atsaucīga publika un es uzskatu, ka tā ir labākā valsts, kur uzstāties. Visforšāk ir, kad esam tūrē kopā ar mūsu vācu draugiem, grupu Mainpoint. Bet ja man ir jāizvēlas tikai viens koncerts, tā būtu uzstāšanās reize Apvienotajā Karalistē Gosport Waterfront festivālā. Lai arī mēs nospēlējām tikai 5 dziesmas, tas bija grandiozi, publikai mēs ļoti patikām un mēs ieguvām daudz jaunus fanus.

Vai Myrah koncertu publika ir mainījusies gadu gaitā?
Es nedomāju, ka tā ir īpaši mainījusies, mums vienmēr ir bijuši fani sākot no bērnu vecuma un beidzot ar veciem cilvēkiem. Esmu dzirdējis, ka mēs patīkam pat cilvēkiem, kuri parasti neklausās roku un metālu.

Šī gada pavasarī Myrah bija Latvijā. Kādi ir Tavi iespaidi par koncertu Rīgā un visu koncerttūri kopumā?
Uzstāšanās klubā Depo bija jauka, lai arī publikas nebija daudz. Mēs vēlamies atkal spēlēt Rīgā! Tas būs lieliski! Runājot par citiem koncertiem – mēs labi pavadījām laiku Vācijā un koncertos bija vairāk apmeklētāju. Spēlējām arī divu dienu festivālā, kas noritēja laukos. Koncerta norises vieta bija pārpildīta, jo tās kapacitāte bija aptuveni 300-400 cilvēku, bet man šķiet, ka tur atradās kādi 500-600 cilvēki. Daļa klausītāju vēroja koncertu pat no vietas ārpus teritorijas un valdīja ļoti laba atmosfēra.

Esmu bijusi uz koncertiem daudzviet Eiropā, taču ne reizi Zviedrijā. Kāda ir publika salīdzinot ar citām valstīm?
Es domāju, ka daudz jautrāk ir spēlēt citās valstīs. Zviedrijā cilvēki koncertos visbiežāk vienkārši stāv sakrustotām rokām, klausās grupas un nav sevišķi aktīvi. Parasti pat neiet tuvāk skatuvei, varbūt viņiem ir bail no tās vai kā tamlīdzīgi. Publikai patīk no attāluma noraudzīties uz skatuves notiekošajā. Tāpēc mums, Myrah, patīk spēlēt ārzemēs un satikt cilvēkus, kuri spēj izrādīt savas izjūtas, kad klausās mūziku. Tas ir daudz patīkamāk un arī mēs šajā mijiedarbībā gūstam enerģiju.

Kā ar jautriem un jocīgiem atgadījumiem tūrēs?
Kad esam ceļā, ar mums vienmēr notiek smieklīgas un dīvainas lietas. Vienreiz (neteikšu kur tieši) tusiņa noslēgumā visa grupa kaila skraidelēja pa viesnīcu, grūti pat izskaidrot kāpēc, haha, droši vien pie vainas bija pārmēru daudz izdzertais alkohols. Mēs esam zviedri un mums patīk lietot alkoholu, tā kā ballītes mēdz būt diezgan vētrainas un mežonīgas. Taču mēs dzeram tikai pēc uzstāšanās.     

Kuras zviedru grupas mums ,Latvijas klausītājiem. vajadzētu zināt? Grupas, kas varbūt nav tik populāras, bet ko būtu vērts dzirdēt?
Parādās daudz metalcore grupu, bet tā ne pavisam nav mūzika, kas mani saista. Bet kopumā šķiet, ka ar zviedru metāla mūzikas skatuvi viss ir kārtībā, daudzas grupas dodas koncerttūrēs pa pasauli. Īstenībā es pārāk bieži neklausos zviedru grupas, bet kad es to tomēr daru, tās parasti ir grupas, ko Tu zini – Amon Amarth, Dissection, Dark Tranquillity. Varu izcelt vienu ne sevišķi slavenu grupu, kuras nosaukums ir pg.lost. Viņi nespēlē metālu, tas ir postroks- žanrs, kas man patīk. Lielākā daļa mūzikas, kas mani saista, nāk no Somijas, man patīk tās melanholija un melodiskums – grupas Insomnium, Before the Dawn un Ghost Brigade.  

Ko Tu vari mums pastāstīt par Zviedrijas gothic rock skatuvi?
Tā nav īpaši liela, pārsvarā underground grupas un klubi, nav daudz slavenu grupu šajā sfērā. Mums ir Tiamat, Draconian, Beseech (R.I.P) un Katatonia, kurām ir zināma goth metal ietekme, taču, protams, tās nav tipiskas goth metal grupas.   

Kuri mūziķi un grupas uz Tavu daiļradi atstājuši vislielāko ietekmi?
Domāju, ka somu metālmūzikas skatuve un tādas grupas kā Amorphis, Insomnium, Sentenced, Charon, Before the Dawn, kā arī dažas citas grupas – Alcest, Aggaloch un Woods of Ypres.

Kas Tevi motivēja izpaust sevi tieši goth rock manierē?
Man ļoti patīk tumšās un melanholiskās noskaņas mūzikā, bet man ir vēl vairāki muzikālie projekti un tie ir citos žanros - blackmetal, doommetal, ambient un shoegaze / postrock. Taču visai mūzikai, ko rakstu, ir jānāk no sirds un jāsniedz man īpašas izjūtas, kad to klausos, citādi nav vērts to darīt. 

Ko Tu zini par Latviju un mūsu smagās mūzikas pasauli?
Īstenībā ne īpaši daudz. Zinu, ka jums ir sava valūta un pašiem savs alkohols – Rīgas Melnais balzams, bet tas man nešķita pārāk garšīgs, es atvainojos. J Es nezinu nevienu Latvijas grupu, tāpēc būs interesanti spēlēt kopā ar dažām no tām šīs tūres ietvaros Jelgavā un Rīgā, un varbūt kādai no tām es kļūšu par fanu. J

Tavs viedoklis – kāpēc grupas, kas uzsākušas savu muzikālo karjeru līdzīgos apstākļos, kuras visas ir talantīgas un centīgas, tomēr vairumā gadījumu nesasniedz savus mērķus?
Ir jābūt zināmai daļai veiksmes, jābūt gataviem šķēršļiem, kavēkļiem un grupai jābūt vienotai arī grūtos brīžos. Jāspēlē pēc iespējas vairāk koncertu, tas ir to vērts arī tad, ja par to nesaņem samaksu. Daudz kas ir jāupurē, it īpaši - laiks un nauda. Domāju, ja patiešām esi iekšā šajā biznesā, ir jāpieliek milzīgas pūles, lai kaut ko sasniegtu, neviens nenāks un neaizvedīs pa zelta panākumu taku, viss būs jāizdara pašam. Iespējams, grūtā darba rezultātā kaut kas tiks sasniegts. Es domāju, daudzas grupas pārāk ātri padodas, kad viss nenotiek tik ātri kā plānots. Un vienmēr visās jomās ir jābūt rezerves plānam.    

Kāda ir galvenā atziņa, ko esi sapratis šo gadu laikā attiecībā par dzīvi un mūziku kā divām neatņemamām savas dzīves sastāvdaļām?
Atbildi uz iepriekšējo jautājumu var attiecināt arī uz dzīvi. Nekad nevajag neko uztvert kā pašu par sevi saprotamu. Dzīvē var notikt viss iespējamais. 

Vai jūs gatavojat ko sevišķu uzstāšanās reizēm Jelgavā un Rīgā?
Mēs will kick some ass, es apsolu un varbūt šoreiz sagatavosim kaut ko patiešām īpašu, redzēsim kā viss izvērtīsies. Tas būs lieliski atkal atgriezties un spēlēt Latvijā un mēs pavisam noteikti sniegsim labu šovu!   

Un noslēgumā pastāsti kādu episki gotisku joku!
  1. Kā dabūt gotu lejā no koka?
  2. Pārgriez virvi! 

Intervēja Evita Hofmane un dažas zinātkāras dvēseles. (Paldies viņām!)

Vietnes padziļinātai iepazīšanai un izpētei:

Video: